Latvija pārskata liela apjoma valsts iepirkumus: kas jāzina pretendentiem

Latvijas finanšu ministrs ir skaļi pateicis to, ko pretendenti čukst privāti: publiskais iepirkums "nedrīkst kļūt gandrīz par naudas izšķērdēšanas sinonīmu". 2026. gada 25. augustā Ministru kabinets atbalstīja viņu ar lēmumu, kas paredz pārskatīt katru lielo pirkumu, ko veic centrālā valdība un tās uzņēmumi.

Īsa atbilde: Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas protokollēmumu, kas uzdod Valsts kancelejai, katrai ministrijai un to padotības iestādēm novērtēt katru plānoto vai jau uzsākto iepirkumu, kura vērtība ir 140 000 eiro vai vairāk precēm un pakalpojumiem, vai 1 miljons eiro vai vairāk būvdarbiem. Katrs iepirkums ir jāpamato kā nepieciešams, un piegādātājiem noteiktajām prasībām jābūt samērīgām, īpaši izceļot IKT iepirkumus. Valsts uzņēmumiem bija jāpabeidz līdz 1. septembrim. Ministri ziņo Ministru kabinetam līdz 30. septembrim. Ja jūs pārdodat Latvijas valstij, konkurss, kurā jūs piedalāties, var būt viens no tiem, kas tiek izstrādāts.

Lēmums piecos skaitļos

• 140 000 eiro: pārskatīšanas slieksnis preču un pakalpojumu līgumiem, plānotiem vai jau uzsāktiem
• 1 000 000 eiro: pārskatīšanas slieksnis būvdarbu līgumiem
• 2026. gada 1. septembris: termiņš valsts uzņēmumiem, lai pārskatītu savus iepirkumus
• 2026. gada 30. septembris: termiņš ministriem, lai iesniegtu savus rezultātus Ministru kabinetam
• Viena veidlapa: Iepirkumu uzraudzības birojs nosūta katrai iestādei vienu un to pašu veidlapu, lai atbildes varētu salīdzināt

Kas tika nolemts

Pārskatīšana pārsniedz iepirkuma dārdzības pārbaudi. Iestādēm ir jāuzdod jautājums, vai pirkums ir nepieciešams, vai tā izmaksas ir pamatotas, vai pastāv alternatīvas un vai piegādātājiem noteiktās prasības ir samērīgas ar līguma priekšmetu un apjomu.

Īpaša uzmanība tiek pievērsta IKT. Finanšu ministrija arī vēlas, lai pircēji meklētu cenu inflācijas un atkarības no viena piegādātāja riskus, tostarp pirkumos, kas veikti, izmantojot valsts Elektronisko iepirkumu sistēmas e-katalogus. Rezultāti tiek nosūtīti atpakaļ Ministru kabinetam vienā standarta veidlapā no Iepirkumu uzraudzības biroja, lai dažādu ministriju atbildes varētu salīdzināt.

Lēmums uzdod pircējiem "nodrošināt pēc iespējas plašāku konkurenci un ekonomisku finanšu resursu izmantošanu". Finanšu ministrs Māris Kučinskis šo pasākumu raksturoja kā pārbaudījumu saviem kolēģiem: "Katrā ministrijā un katram ministram ir skaidri jāspēj parādīt, ka plānotie iepirkumi ir noderīgi, pamatoti un sniedz reālu vērtību sabiedrībai." Viņa ministrija raksturo pārskatīšanu kā vienu no valdības pasākumiem pret cenu inflāciju un ierobežotu konkurenci publiskajos iepirkumos.

Kāpēc sliekšņiem ir nozīme

Abi sliekšņi nav patvaļīgi. 140 000 eiro ir ES slieksnis no 2026. gada 1. janvāra, virs kura centrālās valdības preču un pakalpojumu iepirkumi ir jāreklamē visā Savienībā, tāpēc pārskatāmās preces un pakalpojumi ir tie, ko pretendents jebkurā Eiropas vietā sagaidītu redzēt TED, tiklīdz tie tiks publicēti. Būvdarbu slieksnis ir atšķirīgs: ES slieksnis būvdarbiem ir 5 404 000 eiro, tāpēc 1 miljona eiro robeža sasniedz dziļi līgumus, kas tiek reklamēti tikai valsts līmenī. Un abiem skaitļiem ir nākotne Latvijas tiesību aktos. Saskaņā ar iepirkumu reformu, ko Saeima pieņēma maijā, pilnas procedūras noteikumi tiks piemēroti no 140 000 eiro precēm un pakalpojumiem un no 1 miljona eiro būvdarbiem no 2028. gada 1. janvāra. Pārskatīšana pārbauda valsts pirkumus atbilstoši sliekšņiem, uz kuriem virzās pats likums.

Tendly dati sniedz priekšstatu par apjomu. No 679 konkursiem, kas pašlaik ir atvērti piedāvājumu iesniegšanai Latvijā, 147 ir publicēta aplēse 140 000 eiro vai vairāk un 49 ir 1 miljons eiro vai vairāk. Šie skaitļi nenovērtē reālo skaitu, jo 329 no atvērtajiem konkursiem vispār nepublicē nekādu aplēsi. Divpadsmit no atvērtajiem konkursiem nosauc ministriju vai Valsts kanceleju kā pircēju, un 19 ir IKT iepirkumi, seši no tiem pārsniedz pārskatīšanas slieksni. Pārskatīšana neskar pašvaldības, kas veido lielu daļu Latvijas tirgus, tāpēc lielākā daļa atvērto konkursu atrodas ārpus tās. Bet valsts piegādātājam vērtību diapazoni, kas tagad tiek rūpīgi pārbaudīti, ir tieši tie, kur atrodas nopietnie līgumi.

Ko neviens vēl nav teicis

Lēmums paredz novērtējumu un ziņojumu. Tas neaptur nevienu konkursu un nesaka, kas notiek ar iepirkumu, kas neiztur pārbaudi. Vai rezultāti tiks publicēti un vai pretendentiem tiks paziņots, ja notiekošais konkurss tiks grozīts vai atsaukts, arī nav minēts lēmumā. Pirmās atbildes vajadzētu saņemt, kad ministru ziņojumi nonāks Ministru kabinetā septembra beigās.

Ko darīt tagad

• Vai pašlaik piedalāties lielā Latvijas valsts iepirkumā? Sekojiet līdzi grozījumu vai atsaukšanas paziņojumiem septembrī. Pārskats neaptur iepirkumus, bet pasūtītājiem, kuri nevar pamatot prasību, ir iemesls to mainīt.
• Vai zaudējāt Latvijas valsts iepirkumu nostiprinātam piegādātājam? Atzīmējiet, kura prasība jūs izslēdza. Ja šis iepirkums atgriežas pēc 30. septembra, pārbaudiet, vai prasība ir saglabājusies.
• Vai pārdodat IKT Latvijas valstij? Lēmumā atkarība no piegādātāja ir nosaukta par risku, kas jānovērtē. Esiet gatavi parādīt, cik maksā pāreja uz jums un ko tā ietaupa.

Atveriet Tendly, lai redzētu, kuri no pašlaik atvērtajiem Latvijas iepirkumiem atbilst jūsu uzņēmumam, vai ļaujiet Strategist ekspertam uzraudzīt tirgu jūsu vietā, tiklīdz tiek saņemti pārskata rezultāti.