Latvijā liela apjoma publiskajos iepirkumos piedāvājumu saskaņošana kļūst par noziedzīgu nodarījumu

Latvijas uzņēmumam, kas pieķerts piedāvājumu saskaņošanā ar konkurentu, draud Konkurences padomes naudas sods, taču Latvijas likumos nav bijis karteļa nozieguma par vadītājiem, kuri noslēdza darījumu. 24. septembrī Saeima ar 68 balsīm par un 12 pret pieņēma grozījumus Krimināllikumā, kas to maina no 2026. gada 15. oktobra. Persona, kas organizē vai veic aizliegtu vienošanos publiskajā iepirkumā, kura vērtība ir vismaz 750 000 eiro bez PVN, vai 1 miljons eiro būvdarbiem, saskarsies ar brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem.

Izmaiņas seko Augstākās tiesas spriedumam, kas noraidīja pierādījumus Latvijas lielākajā karteļa lietā.

Īsa atbilde: jaunais noziegums vērsts pret personām liela apjoma konkursos. Aizliegta vienošanās ar konkurentu, vai tā būtu piedāvājuma koordinēšana, vienošanās nepiedalīties konkursā vai vienošanās par dalības nosacījumiem, kļūst par noziegumu iesaistītajām personām, tiklīdz līguma vērtība sasniedz sliekšņus.

Uzņēmumi paliek Konkurences padomes administratīvajā režīmā, un koordinācija zem sliekšņiem joprojām ir aizliegta saskaņā ar konkurences tiesībām, kā iepriekš. Pirmā persona, kas brīvprātīgi ziņo par vienošanos un palīdz izmeklēšanā, var tikt atbrīvota no kriminālatbildības.

Jaunais likums piecos skaitļos

• 750 000 eiro bez PVN ir līguma vērtība, no kuras aizliegta vienošanās preču vai pakalpojumu konkursā kļūst par noziegumu; 1 miljons eiro būvdarbiem
• 5 gadi ir maksimālais brīvības atņemšanas termiņš par noziegumu publiskajā iepirkumā, ar obligātu 2 līdz 5 gadu aizliegumu veikt noteiktu uzņēmējdarbību, nodarbošanos vai ieņemt amatus; 3 gadi par vispārēju liela apjoma noziegumu
• 2026. gada 15. oktobris ir datums, kad likums stājas spēkā
• 68 pret 12 bija galīgais balsojums 24. septembrī
• 687 miljoni eiro bija iepirkumu līgumu vērtība, kas noslēdzās ar līguma piešķiršanu starp 70 vai vairāk, ko Konkurences padome identificēja 2021. gada būvniecības kartelī, sodīta ar 16,65 miljoniem eiro

Kas tika pieņemts

Krimināllikuma jaunais 211.1. pants aptver aizliegtas vienošanās liela apjoma iepirkumos, kas izpaužas vienā no trim formām: pieteikuma vai piedāvājuma koordinēšana par jebkuru būtisku nosacījumu ar citu tirgus dalībnieku pirms iesniegšanas, vienošanās ar citu dalībnieku to neiesniegt un vienošanās par dalības nosacījumiem.

Par vispārēju noziegumu draud brīvības atņemšana līdz trim gadiem. Ja tas tiek izdarīts publiskajā iepirkumā, maksimālais termiņš ir pieci gadi. Iespējami vieglāki sodi, piemēram, nosacīta notiesāšana vai naudas sods, un katrā gadījumā tiesai ir arī jāaizliedz personai veikt noteiktu uzņēmējdarbību, darbu vai ieņemt amatus, līdz trim gadiem saskaņā ar vispārējo noziegumu un diviem līdz pieciem gadiem publiskā iepirkuma lietā.

211.2. pants nosaka, ka persona "var tikt atbrīvota no kriminālatbildības", ja tā ir pirmā, kas brīvprātīgi ziņo par vienošanos un aktīvi palīdz to atklāt un izmeklēt. Jaunais noziegums attiecas uz personām, nevis uzņēmumiem; uzņēmumi paliek Konkurences likuma darbības jomā.

Līdzīgs grozījums likumā par Krimināllikuma piemērošanu nosaka "lielu apjomu" kā līguma cenu, kas nav mazāka par 750 000 eiro bez PVN, vai 1 miljonu eiro būvniecības līgumiem. Juridiskā komisija pievienoja spēkā stāšanās datumu 2026. gada 15. oktobri, un Saeima to pieņēma bez balsojuma pirms likuma pieņemšanas.

Kāpēc tagad

Konkurences padome norāda, ka grozījumi tika izstrādāti pēc Augstākās tiesas Senāta sprieduma būvniecības karteļa lietā. 2021. gadā Padome, izmantojot informāciju no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), konstatēja, ka desmit būvniecības uzņēmumi no 2015. līdz 2018. gadam tikās vismaz trīs reizes gadā, lai sadalītu konkursus starp divām grupām.

Tika identificēti vismaz 70 no gandrīz 90 apspriestajiem iepirkumiem, no kuriem lielākā daļa noslēdzās ar līguma piešķiršanu, kopējā līgumu vērtība bija aptuveni 687 miljoni eiro, un uzņēmumiem tika piemērots naudas sods 16,65 miljonu eiro apmērā.

Augstākā tiesa atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, kas apstiprināja šo lēmumu, un nosūtīja lietu atpakaļ. Tā uzskatīja, ka slepeni ierakstītas sarunas, kas iegūtas KNAB operatīvajā darbībā, nevar tikt izmantotas konkurences pārkāpuma pierādīšanai, jo karteļa atklāšana nav starp mērķiem, kuriem šāda novērošana ir atļauta, un tāpēc, ka likumdevējs bija "atkārtoti un apzināti" atteicies kriminalizēt aizliegtas vienošanās.

Spriedums atjaunoja spiedienu uz kriminālatbildības ieviešanu. Prokuratūra 2023. gada maijā ierosināja 211.1. pantu; Saeima to noraidīja 2024. gada septembrī; 2026. gada janvārī premjerministrs paziņoja, ka parlamentam ir jāatgriežas pie šī jautājuma, un Jaunās Vienotības frakcija atkārtoti iesniedza savu likumprojektu. Zaļo un Zemnieku savienība toreiz paziņoja, ka neatbalsta kriminālatbildību uzņēmumu darbiniekiem karteļos.

Kā mainījās slieksnis

Likumprojekts pirmajā lasījumā tika pieņemts 19. februārī ar kriminālatbildību no līguma cenas 100 000 eiro. Otrajā lasījumā 4. jūnijā Saeima pieņēma Gunāra Kūtra (Zaļo un Zemnieku savienība) grozījumu, kas to aizstāja ar 3 miljoniem eiro, ar 47 balsīm par, 10 pret un 21 atturoties; referents Andrejs Judins paziņoja palātai, ka visi piekrīt, ka 100 000 eiro ir pārāk zema summa.

Trešajam lasījumam Juridiskā komisija noraidīja priekšlikumu par 500 000 eiro un izstrādāja kompromisu 750 000 eiro precēm un pakalpojumiem un 1 miljonu eiro darbiem, ko Saeima pieņēma 24. septembrī.

Māris Spička, Konkurences padomes izpildinstitūcijas vadītājs, Padomes paziņojumā norādīja, ka karteļi publiskajos iepirkumos sadārdzina preces un pakalpojumus un neļauj ierobežotos publiskos līdzekļus tērēt svarīgākām vajadzībām, tāpēc bargas sankcijas ir būtisks atturošs līdzeklis. Viņš piebilda, ka jaunie noteikumi "radīs izaicinājumus daudz ciešākai un koordinētākai sadarbībai starp tiesībaizsardzības iestādēm un Konkurences padomi".

Kas vēl ir atvērts

Atsevišķs likumprojekts, kas groza Konkurences likumu, ļautu Padomei ierobežot uzņēmumu amatpersonām ieņemt vadošus amatus no viena līdz trim gadiem. Tas tika pieņemts otrajā lasījumā 11. jūnijā; priekšlikums pievienot naudas sodus līdz 30 000 eiro fiziskām personām tika noraidīts šajā lasījumā ar 32 balsīm par, 20 pret un 34 atturoties, un likumprojektam vēl ir nepieciešams galīgais lasījums. Pats būvniecības karteļa gadījums ir atgriezies Administratīvajā apgabaltiesā. Nav ziņots, kā kriminālizmeklēšana un administratīvā lieta par to pašu konkursu norisināsies paralēli pēc 15. oktobra.

Ko darīt tagad

• Vai no 2026. gada 15. oktobra plānojat piedalīties iepirkumos Latvijā ar līgumcenu 750 000 eiro bez PVN vai vairāk, vai būvdarbu iepirkumos ar līgumcenu 1 miljons eiro? Informējiet personas, kas sagatavo piedāvājumu, ka aizliegta koordinācija ar konkurentu kļūst par personisku krimināllietu, kā arī par uzņēmuma naudas sodu.
• Vai plānojat konsorciju vai apakšlīgumu vienošanos ar konkurentu? Pārbaudiet, vai tai ir objektīvs pamatojums, piemēram, jaudas vai kvalifikācijas trūkums partneriem atsevišķi, ka tā atbilst konkurences noteikumiem, un fiksējiet novērtējumu pirms iepirkuma.
• Vai esat iesaistīts aizliegtā koordinācijā, kas turpinās pēc 2026. gada 15. oktobra? Jaunais noziedzīgais nodarījums attiecas uz rīcību no šī datuma. Saskaņā ar jauno normu tikai pirmā persona, kas ziņo un aktīvi sadarbojas, var tikt atbrīvota no kriminālatbildības, un lēmums nav automātisks.

Atveriet Tendly, lai redzētu, kuri Latvijas iepirkumi šodien atbilst jūsu uzņēmumam, vai ļaujiet Strategist ekspertam uzraudzīt tirgu jūsu vietā.