Trīs nedēļas vēlāk: kas vēlas izmaiņas ES iepirkumu projektā

Valstu amatpersonas pirmo reizi izskatīja Komisijas Publisko iepirkumu likumu 17. un 18. septembrī, un bija paredzēts pie tā atgriezties 2. oktobrī, lai izskatītu I un II daļu. Pa vidu uzņēmēju lobiji, arodbiedrības, inženieri, valstu valdību grupa un Ķīnas Tirdzniecības ministrija katrs pauda, ko viņi vēlas samazināt, saglabāt vai pievienot. Iepirkuma dalībniekam šīs reakcijas parāda, kuras projekta daļas, visticamāk, tiks mainītas.

Īsa atbilde: neviena no šeit aplūkotajām organizācijām nevēlas priekšlikuma atsaukšanu, taču katra vēlas citu versiju. MVU vēlas obligātas iepirkuma daļas, BusinessEurope brīdina par iepirkuma pārslogošanu ar citiem politikas mērķiem, un arodbiedrības vēlas saistošus sociālos nosacījumus. Vācija, Francija un citas valstis labprātāk saglabātu direktīvu, nevis pieņemtu regulu, deviņas mazākas valstis ir brīdinājušas par plašu Eiropas preferenci, un Pekina šīs klauzulas dēvē par diskriminējošām. Parlamentam vēl nav referenta; sarunu pabeigšanas kopīgais mērķis ir 2027. gada beigas.

Reakcijas piecos skaitļos

• 9 dalībvalstis (Čehija, Igaunija, Somija, Īrija, Latvija, Malta, Portugāle, Zviedrija, Slovākija) parakstīja 2025. gada decembra dokumentu, kurā mudināja "ievērot vislielāko iespējamo piesardzību" attiecībā uz Eiropas preferenci
• No 34 600 līdz 43 200 eiro ir vidējo kopējo izmaksu pieaugums vienai virs sliekšņa procedūrai laikposmā no 2008. līdz 2010. gadam un no 2019. līdz 2024. gadam, nemainīgās cenās, Komisijas novērtējumā, ko citē BusinessEurope. Kā līguma vērtības daļa, tajā pašā novērtējumā teikts, izmaksas samazinājās līdz 0,9 procentiem
• Vairāk nekā 80 procentiem kontrolēta uzņēmuma darbību jākalpo tā kontrolējošajam publiskajam pircējam vai saistītām kontrolētām vienībām, kas ir viens no nosacījumiem, lai iekšējais iepirkums izvairītos no konkurences; SMEunited norāda, ka projektā šis tests ir atstāts neskarts
• Padomē pirmajās trīs nedēļās bija paredzētas 2 darba grupas sanāksmes par projektu: 17. un 18. septembrī, pēc tam 2. oktobrī
• 2027. gada 4. ceturksnis ir mērķis sarunu noslēgšanai "Viena Eiropa, viens tirgus" ceļvedī, ko 2026. gada 24. aprīlī parakstīja Parlamenta un Komisijas prezidenti un Padomes prezidentūra

Ko saka uzņēmumi

SMEunited vēlas stingrākas prasības līgumu sadalīšanai daļās, kas ir atsevišķas līguma daļas, par kurām var iesniegt piedāvājumus individuāli. Tās prezidents Davide Galli 9. septembrī paziņoja, ka līgumu sadalīšana daļās "ir galvenā Eiropas MVU prasība" un ka projektā dalībvalstīm ir atļauts tikai padarīt sadalīšanu obligātu, tāpēc SMEunited "mudina visas dalībvalstis, ja iespējams, nodrošināt obligātu sadalīšanu daļās". Viņš nosauca obligātu labākās cenas un kvalitātes attiecību ar minimālo kvalitātes svērumu par "pārmaiņām, ko MVU ir pieprasījuši". Viņa lasījumā paliek divas nepilnības: iekšējais izņēmums saglabā savu 80 procentu testu, un Eiropas preferences atteikšanās no "nesamērīgām izmaksām" nav definēta un "varētu tikt ļaunprātīgi izmantota".

BusinessEurope atzinīgi vērtē digitalizāciju, taču brīdina par papildu politikas prasību pievienošanu. Tās ģenerāldirektors Markus J. Beyrer tajā pašā dienā atbalstīja "virzību uz digitalizāciju, labāku datu vākšanu un pārredzamību", taču teica, ka iepirkums "nav panaceja visām stratēģiskajām problēmām, ar kurām saskaras Eiropa", un ka "noteikumu pārslogošana ar sekundāriem mērķiem riskē samazināt konkurenci un palielināt administratīvo sarežģītību".

Vācijas Federālā inženieru palāta (Bundesingenieurkammer) iebilst pret direktīvu aizstāšanu ar regulu. Tās prezidents Dr.-Ing. Heinrich Bökamp 29. septembrī paziņoja, ka MVU draudzīgu iepirkumu likumu "var izveidot tikai uz direktīvu pamata, nevis ar tieši piemērojamu regulu", un palāta pieprasīja iepirkuma daļas pēc tirdzniecības un sadaļas un divpakāpju procedūru ar iepriekšēju atlasi. Atvērtā koda asociācija OSBA, atbildot uz Vācijas ekonomikas ministrijas uzaicinājumu, gāja tālāk nekā lielākā daļa un ierosināja aizstājošu formulējumu: tās 30. septembra paziņojums pārvērstu 59. panta "publiskie pircēji var ņemt vērā inovācijas mērķus" par "jābūt", un "mudināšanu" uz atvērtā koda risinājumiem par to "pieprasīšanu".

Ko saka arodbiedrības

ETUC atzinīgi novērtēja projektu kā "vitāli svarīgu iespēju nodrošināt, ka publiskā nauda veicina kvalitatīvas darba vietas un koplīgumu slēgšanu", un atzīmēja, ka tas ir pirmais ES iepirkumu likums, kurā koplīgumu slēgšana minēta starp sociālajiem apsvērumiem. Ģenerālsekretāre Esther Lynch teica, ka zemākā piedāvājuma pieeja "ir bijusi katastrofa preču un pakalpojumu kvalitātei". Arodbiedrības prasības pārsniedz tekstu: obligāti sociālie nosacījumi, priekšroka uzņēmumiem ar koplīgumiem, solidāra atbildība apakšuzņēmēju ķēdēs (galvenais darbuzņēmējs atbild par savu apakšuzņēmēju pārkāpumiem) un garantija, ka dalībvalstis var saglabāt stingrākus noteikumus nekā ES minimums. ETUC norāda, ka pāreja no direktīvām uz regulu "joprojām rada bažas" par šo pēdējo punktu.

Ko saka valdības

Robežšķirtne starp galvaspilsētām ir juridiskā forma. Saskaņā ar deHavilland 24. septembra apkopojumu, "liela grupa, tostarp Vācija, Francija, Itālija, Polija, Somija, Austrija un vairākas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis, deva priekšroku direktīvai, atsaucoties uz bažām par administratīvo sarežģītību, tiesvedību, slogu mazākām līgumslēdzējām iestādēm un valsts un reģionālās elastības zaudēšanu", savukārt Nīderlande atbalstīja regulu, un Dānija, Luksemburga un Slovākija "uzskatīja, ka juridiskais instruments ir mazāk svarīgs nekā saturs".

Debates par Eiropas preferenci ir pirms šī priekšlikuma. Projektā pircējiem būtu atļauts dot priekšroku ES pretendentiem un "aptvertajiem" pretendentiem, tiem, kas nāk no valstīm, kuru līgumi ar ES aptver pirkumu. Brussels Signal 9. septembrī ziņoja, ka Francija "ir virzījusi stingra "Ražots Eiropā" standarta ieviešanu, savukārt Vācija ir devusi priekšroku brīvākai "Ražots ar Eiropu" formulai, kas ir atvērta uzticamiem partneriem". Deviņu valstu 2025. gada decembra dokuments, ko redzēja Reuters, brīdināja, ka "ja to piemēro plaši, "Eiropas preference" riskē atņemt Eiropas uzņēmumiem un mūsu patērētājiem izvēles iespējas un konkurenci, kas noved pie augstākām cenām un vājākas inovācijas", un lūdza, lai jebkura preference tiktu piemērota tikai noteiktu laiku konkrētās stratēģiskās nozarēs.

Divi Tendly tirgi ir uzsākuši savu procesu. Slovākijas Valsts iepirkumu birojs (Úrad pre verejné obstarávanie, ÚVO) 1. oktobrī paziņoja, ka tas pabeidz nacionālās pozīcijas izstrādi un ir iesaistījis pašvaldības, darba devējus un arodbiedrības; viena no minētajām bažām ir digitalizācijas tehniskās prasības, kur "īstenojamība un termiņi" joprojām ir jāatrisina. Lietuva, kas no 2027. gada janvāra prezidēs Padomē, 14. septembrī paziņoja, ka izmantos prezidentūru, lai virzītu reformu. Viļņas konferencē 30. septembrī juriste Laura Zifermane no Walless norādīja uz vienu praktisku ieguvumu: pircējs, kurš sākumā ir paziņojis, ka varētu risināt sarunas, saskaņā ar projektu varētu risināt sarunas atklātā procedūrā, ja vienīgais piedāvājums pārsniedz tā budžetu, ko pašreizējie noteikumi nepieļauj.

Ķīna iebilda 17. septembrī. He Jadongs, Ķīnas Tirdzniecības ministrijas preses sekretārs, paziņoja, ka Ķīna ir "ļoti noraizējusies" par "Eiropas preferenču" klauzulām un mudināja ES "ievērot PTO noteikumus, saglabāt savu tirgu atvērtu un pārskatīt diskriminējošās klauzulas". Le Moniteur 16. septembrī publicēja pirmo kritisko juridisko projekta lasījumu un 21. septembrī ziņoja par Ķīnas pozīciju, abi ir pieejami tikai par maksu.

Kas joprojām ir atklāts

Parlamenta lieta ir sagatavošanas fāzē, komitejas nodošana ir gaidāma un nav iecelts referents. Padomes 2. oktobra darba kārtībā bija iekļauta I un II daļas izskatīšana un "aktuālas debates" par digitālo ekosistēmu; delegāciju teiktais nav publisks. Joprojām nav izlemts, vai galīgais akts būs regula vai direktīva.

Ko darīt tagad

• Pārdodat publiskām iestādēm, kas iepērkas, izmantojot savus iekšējos uzņēmumus? SMEunited norāda, ka 80 procentu tests paliek spēkā; pārbaudiet, vai jūsu mērķa pircēja pirkumi tiek veikti iekšēji, pirms paļaujaties uz atklātu konkursu.
• Piedalāties konkursos Vācijā vai Francijā? Abas valdības atbalsta direktīvas saglabāšanu, taču juridiskā forma nav izlemta. ES priekšlikums nemaina šodienas noteikumus; turpiniet ievērot piemērojamās valsts prasības, tostarp visas nacionālās reformas.
• Piedalāties konkursos Slovākijā? ÚVO pašlaik vāc uzņēmumu viedokļus par projektu un ir nosaucis digitalizācijas prasības kā vienu no bažām; piegādātājs ar viedokli var to izvirzīt tur.

Atveriet Tendly, lai redzētu, kuri konkursi šodien atbilst jūsu uzņēmumam, vai ļaujiet Strategist ekspertam uzraudzīt tirgu jūsu vietā.