ES vēlas mainīt publisko iepirkumu vērtēšanas veidu: ko jaunais iepirkumu priekšlikums nozīmē pretendentiem

Publiskie pircēji ES gadā iztērē aptuveni 2,5 triljonus eiro, un Komisijas pašu vērtējums liecina, ka noteikumi tiem rada "lielu administratīvo slogu un juridisko nenoteiktību, dodot priekšroku vismazāk riskantajām izvēlēm". 2026. gada 9. septembrī Eiropas Komisija ierosināja vienu regulu, Publisko iepirkumu aktu (COM(2026) 590), lai aizstātu trīs 2014. gada iepirkumu direktīvas. Tas ir priekšlikums: Parlaments un Padome tam jāpiekrīt, un tas stātos spēkā tikai divus gadus pēc tā pieņemšanas. Nekas nemainās attiecībā uz iepirkumiem, kuros jūs šobrīd piedalāties.

Ātra atbilde: četras lietas mainītos uzņēmumam, kas piedalās publisko līgumu iepirkumos. Cena vairs nevarētu būt vienīgais kritērijs: kvalitātei būtu jādod vismaz 30 procenti no vērtējuma, ar izņēmumu, ko pircējam jāpamato. Būtu trīs procedūras piecu vietā, un pircēji varētu veikt sarunas visās no tām. Valstu iepirkumu platformas tiktu savienotas vienā ES tirgū, lai uzņēmums savus pamatdatus ievadītu tikai vienu reizi. Un pircēji iegūtu skaidras tiesības ierobežot iepirkumu tikai ES uzņēmumiem un trešo valstu uzņēmumiem, uz kuriem attiecas vienošanās ar ES par konkrēto pirkumu. Vērtības sliekšņi, kas nosaka, kad piemēro ES noteikumus, paliek nemainīgi attiecībā uz būvdarbiem un parastajām piegādēm un pakalpojumiem.

Priekšlikums piecos skaitļos

• 30 procenti ir minimālā vērtējuma daļa, ko veidotu kvalitātes kritēriji (98. panta 4. punkts); 50 procenti darbietilpīgiem līgumiem, kur darbaspēks parasti veido vismaz pusi no līguma vērtības (6. panta 10. punkts)
• 3 procedūras aizstātu pašreizējās 5: atklātā ar izvēles sarunām, dinamiskā un inovācijas; atklātā procedūra paredz vismaz 20 dienas interešu izteikšanai ar pirmo piedāvājumu (34. pants)
• 650 miljoni eiro ir Komisijas aplēstie ikgadējie administratīvie ietaupījumi: 570 miljoni eiro uzņēmumiem, 80 miljoni eiro publiskajiem pircējiem
• 5 404 000 eiro būvdarbiem un 140 000 vai 216 000 eiro piegādēm un pakalpojumiem (centrālā valdība un citi pircēji) ir 2. pantā noteiktie sliekšņi, tie paši skaitļi, kas ir šodien
• 2 gadi pēc stāšanās spēkā ir laiks, kad regula sāktu piemērošanu (149. pants), kad Parlaments un Padome to būs pieņēmuši

Kvalitātei tiktu garantēta vērtējuma daļa

Iedomājieties iepirkumu, kas tiek vērtēts no 100 punktiem. Šodien pircējs izlemj, cik no šiem punktiem tiek piešķirti cenai un cik kvalitātei, un, ja valsts tiesību akti to atļauj, var piešķirt līgumu tikai pēc cenas. Saskaņā ar projektu kvalitātei parasti tiktu piešķirti vismaz 30 no 100 punktiem. Darbietilpīgiem līgumiem, piemēram, tīrīšanai, minimālais būtu 50. Pircējs joprojām varētu piešķirt līgumu tikai pēc cenas, bet tikai paskaidrojot, kā specifikācijas vai līguma noteikumi nodrošina kvalitāti (98. panta 5. punkts); Komisija to sauc par "ievērot vai paskaidrot".

Kvalitātes vērtēšana nav nekas jauns: Direktīvas 2014/24/ES 67. pants jau atļauj cenas un kvalitātes attiecību. Jaunums ir garantētais minimums. Pircēji joprojām izvēlētos kvalitātes kritērijus un to svērumus no tādiem veidiem, ko nosauc 98. pants: tehniskie nopelni, vides un sociālie faktori, inovācija, piegādes drošība, norīkotais personāls, piegādes noteikumi.

Daudzumi: pircējiem būtu jāpaskaidro, kāpēc viņi nesadala līgumu

Daudzums ir atsevišķa līguma daļa, par kuru uzņēmums var piedalīties pats. Šodienas direktīva jau liek pircējam norādīt galvenos iemeslus, kāpēc līgums netiek sadalīts (46. pants), un jau ļauj mazus daudzumus, kas ir zem 80 000 eiro piegādēm vai pakalpojumiem vai 1 miljona eiro būvdarbiem un līdz 20 procentiem no kopējās summas, piešķirt bez direktīvas procedūrām (5. panta 10. punkts). Projektā tiek saglabāti abi un uzskaitīts, kas pircējam jāņem vērā, ja tas ir būtiski: MVU līdzdalība, atkarība no viena piegādātāja, piegādes ķēdes noturība, piegādes drošība un inovācija, pret efektivitāti un procedūras integritāti (100. pants).

"Eiropas preference": kas var piedalīties un no kurienes

Vispirms praktiskā nozīme: pircējs varētu izvēlēties ierobežot iepirkumu tikai ES uzņēmumiem un trešo valstu uzņēmumiem, uz kuriem attiecas vienošanās ar ES par konkrēto pirkumu. Projektā šos uzņēmumus sauc par "aptvertajiem". Saskaņā ar 70. pantu uzņēmums ir aptverts, ja tā valsts ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas Valdības iepirkumu nolīguma (GPA) puse, tai ir tirdzniecības nolīgums ar ES vai muitas savienības nolīgums ar ES, un ja konkrētais pirkums ietilpst ES saistībās saskaņā ar nolīgumu. The Guardian ziņo, ka GPA ir 22 puses, tostarp ES, Apvienotā Karaliste, ASV, Kanāda un Japāna; kontinentālā Ķīna nav viena no tām.

Otrkārt, pašas preces. Pircējs varētu pieprasīt, lai piedāvātās preces ir no ES vai aptvertās valsts, "pilnībā vai zināmā mērā", un varētu noraidīt piedāvājumu, ja mazāk nekā puse no tā vērtības ir ES vai aptverta (73. panta 2. punkts). Izcelsme tiek noteikta saskaņā ar spēkā esošajiem ES muitas un tirdzniecības noteikumiem (74. pants).

Treškārt, vērtēšana. Tikai ranžēšanai pircējs varētu piešķirt cenas atlaidi vai papildu punktus piedāvājumiem no ES vai aptvertajiem uzņēmumiem, vai piedāvājumiem ar lielāku ES vai aptverto daļu. Jebkuri šādi pasākumi jāpaziņo iepirkuma paziņojumā ("konkursa publiskais kopsavilkums"), un pircējiem jāziņo par apiešanas pazīmēm valsts iestādei (73. panta 3. un 4. punkts). 76. pants ļauj pircējam atcelt preferenci četros gadījumos, tostarp, ja neviens ES vai aptvertais piegādātājs nevar piegādāt "un nepastāv saprātīga alternatīva vai aizstājējs", un ja tās piemērošana nozīmētu pirkumu "par nesamērīgām izmaksām". Deleģētie akti, papildu noteikumi, ko Komisija varētu pieņemt saskaņā ar regulas piešķirtajām pilnvarām, varētu padarīt preferenci obligātu, "ja tas ir Savienības interesēs" (75. pants).

Ko saka Komisija un ko saka citi

Izpildviceprezidents Stefans Sežurnē uzlika atbildību pircējiem. "Pircēji var izmantot preferenciālāku pieeju Eiropas piedāvājumiem [un] ierobežot vai noraidīt piedāvājumus no valstīm, kurām nav publisko iepirkumu nolīguma vai kuras neievēro saistošus noteikumus starptautiskajā publiskajā iepirkumā," viņš teica žurnālistiem, kā ziņo The Guardian. NOS: ja Ķīnas autobusi drīz brauks cauri Berlīnei, "par to nevar vainot mūs".

NOS arī atzīmē ierobežojumus: nekas neuzliek pircējam pienākumu dot priekšroku Eiropas uzņēmumiem, un pircējs izlemj, kā aizpildīt kvalitātes kritērijus. Sežurnē atzina, ka Ķīnas produkti regulāri ir labāki ilgtspējības jomā, "tāpēc mums jāpalīdz Eiropas uzņēmumiem ražot tādu pašu vai pat labāku kvalitāti".

Ķīna iebilda 17. septembrī. He Jadongs, Ķīnas Tirdzniecības ministrijas preses sekretārs, teica, ka Ķīna ir "ļoti noraizējusies" par "Eiropas preferences" klauzulām un mudināja ES "ievērot PTO noteikumus, saglabāt savu tirgu atvērtu un pārskatīt diskriminējošās klauzulas".

Lietuva virzīs reformu savas Padomes prezidentūras laikā 2027. gada pirmajā pusē, 14. septembrī teica ekonomikas un inovāciju ministrs Edvīns Grikšas.

Kas vēl ir atklāts

Pēc Guardian domām, teksts, visticamāk, tiks "mainīts likumdošanas procesā". Parlamenta procedūras lietā (2026/0265(COD)) priekšlikums ir norādīts sagatavošanas fāzē, komitejas nosūtīšana vēl nav pabeigta, nav ziņotāja un nav balsojuma datuma. Komisijas solītajam tiešsaistes rīkam pārklājuma un izcelsmes pārbaudei nav palaišanas datuma, un deleģētie akti, kas varētu padarīt preferenci obligātu, nepastāv. Iespējams, ka sliekšņi mainīsies arī pirms regulas piemērošanas, jo tie tiek pārskatīti ik pēc diviem gadiem (3. pants).

Ko darīt tagad

• Kvalitātes kritēriji, kas ir svērti jūsu lasītajā iepirkumā? Uzskaitiet pierādījumus, ko prasa katrs kritērijs, un novērtējiet punktus, ko varat nopelnīt, pirms nosakāt piedāvājuma cenu.
• Piegādes ķēdē ir iekļautas ārpus ES esošas sastāvdaļas? Pārbaudiet, vai šis pirkums ir segts ar ES saistībām pret izcelsmes valsti, pēc pircēja, priekšmeta un vērtības, ne tikai to, vai valsts ir GPA puse; 70. pants nosaka šo robežu.
• Līgums ir zem 140 000 eiro (centrālā valdība) vai 216 000 eiro (citi pircēji) piegādēm un pakalpojumiem, vai zem 5 404 000 eiro darbiem? Projekta procedūras un piešķiršanas noteikumi parasti netiktu piemēroti, un tos nosaka valsts tiesību akti, lai gan daži no tā datu ziņošanas pienākumiem joprojām aptvertu līgumu (134. pants).

Atveriet Tendly, lai redzētu, kuri iepirkumi šodien atbilst jūsu uzņēmumam, vai ļaujiet Strategist ekspertam uzraudzīt tirgu jūsu vietā.