Aprūpes nami (Lankašīra un Dienvidkumbrija)

Šis iepirkuma konkurss apraksta dinamisko iepirkumu sistēmu (DPS) aprūpes namu pakalpojumiem, taču tam trūkst detalizētas dokumentācijas, kas apgrūtina potenciālajiem pakalpojumu sniedzējiem izprast specifiskās prasības un iepirkuma iestādei nodrošināt godīgu un pārredzamu procesu.

Konkursa paziņojumā ir minēti 'OBLIGĀTIE IZSLĒGŠANAS PAMATI', taču nav sniegta nekāda detalizēta informācija, kas ir būtisks trūkums. Skaidru, objektīvu atlases kritēriju trūkums attiecībā uz atbilstību, tehniskajiem un finanšu aspektiem apgrūtina atbilstības novērtēšanu tādiem iepirkuma principiem kā pārredzamība un vienlīdzīga attieksme. Lai gan DPS ir juridiski pamatots ietvars, tā ieviešanai trūkst nepieciešamās detalizācijas.

Pakalpojuma augsta līmeņa apraksts ir skaidrs, taču 'izvilktās prasības' ir ārkārtīgi neskaidras. Tām trūkst jebkādu specifisku mērījumu, standartu vai detalizētu cerību attiecībā uz pakalpojumu sniedzējiem, radot ievērojamu neskaidrību potenciālajiem pretendentiem par to, kas veido 'piemēroti kvalificētu pakalpojumu sniedzēju' vai 'nepieciešamās spējas'.

Konkursa informācija ir ļoti nepilnīga. Pilnībā trūkst tādu kritisku elementu kā detalizēti obligātie izslēgšanas pamati, specifiski finanšu sliekšņi, detalizētas tehniskās spējas, pakalpojumu līmeņa līgumi un, pats kritiskākais, jebkādi faktiskie konkursa dokumenti vai vērtēšanas kritēriji. Tas padara neiespējamu pretendentam sagatavot visaptverošu vai jēgpilnu indikatīvo piedāvājumu.

Prasību ārkārtīgā neskaidrība, kopā ar vērtēšanas kritēriju un atbalsta dokumentu pilnīgu trūkumu, rada ievērojamas bažas par godīgumu un vienlīdzīgu attieksmi. Bez skaidriem, objektīviem kritērijiem pastāv liels patvaļīgas atlases vai uztvertas labvēlības risks, kas potenciāli varētu ļaut subjektīvai interpretācijai, kas dod priekšroku konkrētiem pakalpojumu sniedzējiem. Tas grauj atklātas konkurences principu.

No pretendenta viedokļa, 'indikatīva piedāvājuma' iesniegšana bez atbalsta dokumentiem vai detalizētām prasībām ir ļoti nepraktiska. Nav skaidrs, kāda specifiska informācija vai pierādījumi pretendentiem ir jāsniedz, izņemot vispārēju paziņojumu par spēju. No iepirkuma iestādes viedokļa, šādu neskaidru piedāvājumu vērtēšana būtu sarežģīta un pakļauta subjektivitātei, padarot DPS izveides procesu neefektīvu.

Ierobežotie sniegtie dati (nosaukums, atsauce, organizācija, aplēstā vērtība, ilgums, CPV kods) šķiet konsekventi. Galvenā problēma ir nopietns detalizētas informācijas trūkums, nevis neatbilstības esošajos datu punktos.

Konkursa informācijā nav minēti zaļā iepirkuma, sociālie kritēriji vai inovāciju fokuss. Tas ir neizmantota iespēja integrēt plašākus ilgtspējas mērķus nozīmīgu publisko pakalpojumu iepirkumā, kas arvien vairāk tiek sagaidīts mūsdienu publiskajā iepirkumā.